Kļūda
  • JUser: :_load: nav iespējams ielādēt lietotāju ar id: 954

Koncerts Lamentation

Dalies:

2009. gada 14.jūnijā RĪGAS DOMĀ plkst. 19:00

Ar koncertu "Lamentation" tiks godināta komunistiskā terora upuru piemiņa. Koncertā piedalīsies Profesionālais pūtēju orķestris "Rīga", Rīgas kamerkoris "Ave Sol", kamerkoris "Austrums", soliste Aira Rūrāne (soprāns), diriģents Andris Poga. Programmā: J. Brāmss, Dž. Verdi, P. Vesenauers, M. Ellerbijs, J. van der Rosts.

 

 

Koncertā skanēs divi izcilu pasaules klasiķu darbu fragmenti un trīs mūsdienu komponistu oriģināldarbi.

Johannesa Brāmsa "Vācu rekviēms" (1868) ir komponista apjomīgākais skaņdarbs korim, orķestrim un solistiem, kura radīšanu iedvesmoja sēras par mātes nāvi. Brāmss pats sastādīja rekviēma libretu, pretstatā tradicionālajam katoļu baznīcas mesas tekstam latīņu valodā izmantojot Lutera Bībeles tulkojumu vāciski. Tiks atskaņotas divas daļas no "Vācu rekviēma": pirmā daļa "Selig sind" un piektā - "Ihr habt nun Traurigkeit".

Džuzepes Verdi "Rekviēms" (1873) ir viens no pasaules klasikas šedevriem – nemirstīga mūzika, kas vēsta par ticību un cerību. "Libera me" Verdi sākotnēji sarakstīja 1869. gadā, kā daļu no trīspadsmit tā laika Itālijas ievērojamāko komponistu kopīgās "Rosīni mesas", kas tika radīta izcilā skaņraža Džoakīno Rosīni piemiņai. Šis skaņdarbs gan dažādu apstākļu dēļ pirmatskaņots netika. Pie "Libera me" manuskripta Verdi atgriezās 1873. gadā pēc itāļu rakstnieka un dzejnieka Alesandro Mancon nāves. Izmantojot iepriekš sacerēto "Libera me" mūziku un operai "Dons Karloss" iecerēto duetu, Verdi radīja savu "Rekviēmu", kura pirmatskaņojumi piedzīvoja spožus panākumus Milānā, Parīzē, Londonā un citur. Koncertā Rīgas Domā "Libera me" kopā ar orķestri "Rīga" un koriem atskaņos soliste Aira Rūrāne.

Komunistiskā terora upuru piemiņai veltītā koncerta devīze izvēlēta, iedvesmojoties no Petera Vesenauera skaņdarba "Lamentation". Vesenauers ir mūsdienu austriešu komponists un diriģents, viņa skaņdarbs "Lamentation" pūtēju orķestrim ieguvis 1. vietu Austrijas pilsētu Prato un Ebensee organizētajā kompozīciju konkursā.

Lielbritāniju pārstāv Martina Ellerbija 1995. gadā sarakstītais "Dona nobis pacem". Ellerbijs ir starptautiski labi pazīstams komponists, kura mūzika skanējusi Eiropā, ASV un Āzijā, kā arī izdota vairāk kā 75 CD.

Beļģa Jana van der Rosta skaņdarbā "Et in terra pax" lūgums pēc miera izskan gan mūzikas valodā, gan arī orķestra māksliniekiem izsakot šos vārdus latīņu valodā.

Ieeja ar bezmaksas ielūgumiem, kurus var saņemt Rīgas Doma kasē.

rigas-dome-1

riga-2

biedriba-3