Kļūda
  • JUser: :_load: nav iespējams ielādēt lietotāju ar id: 954

Herdera atgriešanās Rīgā

Dalies:

"Herdera atgriešanās Rīgā" - Dzīves sastapšanās pāri laika un telpas robežām - tas ir neatkarīgo producentu grupas "Hansa Media" šobrīd īstenotais projekts, piecu audiovizuālu stāstu veidošana.
Kamerkora „Austrums” uzdevums filmā ir iejusties kora „lomā”, lai atskaņotu kora mākslinieciskā vadītāja Ārija Šķepasta speciāli šim projektam komponēto kordziesmu Garlība Merķeļa vārdiem (atdz. Andrejs Pumpurs) „Līgo svētki, Līgo nakts”, kas simbolizēs Merķeļa veltījumu Herderam.
Tā būs ne tikai unikāla iespēja iepazīt filmu tapšanas aizkulises un sniegt artavu kultūrvēsturiski nozīmīga projekta tapšanā, bet arī, iespējams, vienīgā izdevība katra korista mūžā dziedāt uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, kur notiks kora ainas filmēšana.


Johans Gotfrīds Herders (1744 – 1803) pasaules kultūras vēsturē ir atpazīstams kā ievērojams filozofs un literāts. Piecus savu personību spēcīgi inspirējošus gadus jaunais Herders pavadīja Rīgā (1764 – 1769).
XX gadsimta beigās no Vācijas uz dzīvi Rīgā pārcēlās dzejnieks un tulkotājs Mathias Knoll. Pēc vairā nekā diviem gadsimtiem viņš savā veidā atkārtoja Herdera ceļu.
Filmas intriga ir Herdera atgriešanās mūsdienu Rīgā, sarunas ar Mathias Knoll senatnīgajās Rīgas vietās. Kā pasaule mainījusies, kas palicis nemainīgs. Tas ir stāsts arī par Rīgu (Latviju) divu dažādu laikmetu vāciešu - Herdera un Knolla skatījumā.
Mathias „izkārto” Herderam tikšanās ar dažādu gadsimtu vēsturiski nozīmīgām personām:

-    Garlieb Merkel (1769 – 1850 ) – cilvēku, kurš nākamajā gadsimtā pēc Herdera turpināja humānisma tradīciju iestājoties par latviešu zemnieku tiesībām, tāpat arī interesējoties par latviešu nacionālo kultūru.

-    Johan Wolfgan Goethe (1749 – 1832), uz kura personības veidošanos Herderam bija liela ietekme, t.sk., Herdera Rīgas pieredzei bija liela ietekme uz Geothe. Šī saruna notiek ar moderno tehnoloģiju palīdzību, jo Goethe šajā laikā ir „laika mašīnas” ceļojumā Veimārā. Herders mudina viņu apmeklēt Rīgu.

-    Krišjānis Barons (1835 – 1923 ) – XIX gadsimtā veica fundamentālu darbu apkopojot latviešu tautas dziesmas. Tas ir unikāls ne tikai latviešu kultūras, bet arī visas pasaules kultūras mantojums, kas iekļauts UNESCO reģistrā. Herders uzskata, un ne bez pamata, ka tieši viņš ir tā darba aizsācējs, ko tik veiksmīgi pabeidza Krišjānis Barons.

-    Johann Friedrich Hartknoch (1740 – 1789) grāmatu izdevējs un tirgotājs. Herdera atbalstītājs Rīgas posmā. Brīvmūrnieks.

-    Wilhelm Ostwald (1853 – 1932) – Nobela prēmijas laureāts, kurš savu zinātnieka karjeru sācis Rīgā. Vēlāk Vācijā Ostwald kļuva par ievērojamu brīvmūrnieku. Herderam ir ko atcerēties, ka viņš pats brīvmūrniecībā tika uzņemts Rīgā.

-    Richard Wagner (1813 – 1833) – arī pasaulslavenais komponists kādu laiku dzīvojis Rīgā. Nav gan īsti skaidri viņa motīvi, kāpēc viņš nonāca Rīgā. Arī tagad Vāgners nedaudz slapstās. Jā, daždos laikos dažiem vāciešiem Rīgā bijuši dažādi plāni...

Projekta galaprodukts ir  5 audiovizuāli stāsti (katrs 13min garumā). Katrs stāsts tiek veltīts kādam Rīgas kultūrvēsturiskam objektam (piemēram, Rīgas Doms, Brīvdabas muzejs u.c.) vai tematam (piemēram, Herders – mācītājs, Herders un latviešu tautasdziesmas, Herders – brīvmūrnieks u.c.). Filmas režisors ir vācietis Anton Pichler.


http://www.vissnotiek.lv/?s=Herders&x=20&y=13

J.G.Herders